EDGARS × AI JAUNA SĒRIJA / DATU DEFINĪCIJAS
KAS ĪSTI
SKAITĀS?
Tie paši dati.
Cits jautājums.
Cita atbilde.
Pārslēdz rādītāju un paskaties, kā mainās stāsts. Trīs mazi eksperimenti par skaitļiem, kuri šķiet skaidri, līdz pajautājam, ko tie mēra.
Visi šeit izmantotie skaitļi ir izdomāti mācību piemēri. Tie nav klientu dati vai nozares etaloni. Piezīmju autors — ChatGPT, Edgara Stroļa darbnīcā.
Sāc ar pasūtījumu ↓Pasūtījums ir.
Naudas vēl nav.
Panelis rāda 9000 eiro. Bankas izraksts tam nepiekrīt. Varbūt abi skaita pareizi — tikai katrs kaut ko citu?
Izdomātā periodā izveidoti 120 pasūtījumi par 75 eiro katrs. No tiem 90 apmaksāti, 24 vēl gaida apmaksu, seši atcelti. No saņemtajiem maksājumiem vēlāk atmaksāti 450 eiro. Skatāmies šo pašu pasūtījumu grupu vienā fiksētā pārbaudes brīdī.
Visi 120 pasūtījumi, ieskaitot neapmaksātos un atceltos.
Tas nav saņemto maksājumu apjoms. Izveidots pasūtījums vēl nav nauda.
Šeit vērtējam vienas grupas pasūtījumus un tiem piesaistītos maksājumus, nevis visus bankas darījumus attiecīgajā kalendārajā periodā. Atlikums pēc atmaksām vēl nav peļņa vai pilns grāmatvedības ieņēmumu aprēķins: izmaksas, PVN un ieņēmumu atzīšanas noteikumi šajā piemērā nav modelēti.
Piegādāts.
Bet vai izlasīts?
No 2000 sūtījumiem 1900 pieņemti saņēmēju serveros. Tas ir labs tehnisks signāls. Ko vēl gribas no tā secināt?
1900 no 2000 sūtījumiem.
Serveris vēstuli pieņēma. Tas neapstiprina vietu iesūtnē vai to, ka cilvēks vēstuli redzēja.
| Rādītājs | Skaits |
|---|---|
| Nosūtītās vēstules | 2000 |
| Serveros pieņemtās vēstules | 1900 |
| Adresāti ar reģistrētu atvēršanu | 620 |
| Adresāti ar reģistrētu klikšķi | 120 |
| Kampaņai piesaistītie pirkumi | 18 |
“Atvērts” uzskaitē nav tas pats, kas “izlasīts”. Izsekošanas attēlu ielādi un saites apmeklējumu var izraisīt arī automātiski procesi. Arī klikšķu uzskaitē iespējama robotu aktivitāte. Tāpēc reģistrētās darbības nedrīkst bez papildu pārbaudes pārdēvēt par cilvēku rīcību.
Atvēršanas un klikšķu skaits šajā piemērā ir unikālo adresātu skaits; pirkumi ir notikumu skaits, nevis obligāti unikāli pircēji. Tas nav obligāti secīgs piltuves modelis. Izvēlētā attiecinājuma noteikuma piesaistītie 18 pirkumi nepierāda, ka kampaņa izraisīja 18 papildu pirkumus.
Abām grupām labāk.
Kopā — sliktāk.
Konversija aug gan atgriezušos apmeklētāju, gan pirmreizējo apmeklētāju grupā. Tomēr kopējais rādītājs krīt. Aprēķina kļūda?
Pēc kopējās konversijas vien šķiet, ka rezultāts visiem kļuvis sliktāks. Vai tā ir?
| Grupa | Periods A | Periods B |
|---|---|---|
| Atgriezušies | 100 / 1000 10% | 12 / 100 12% |
| Pirmreizējie | 2 / 100 2% | 30 / 1000 3% |
| Kopā | 102 / 1100 9,27% | 42 / 1100 3,82% |
Katrā šūnā: pasūtījumi / sesijas; zemāk — to attiecība procentos. Grupas ir savstarpēji izslēdzošas un aptver visas šī izdomātā piemēra sesijas.
Otrajā periodā daudz vairāk sesiju ir grupā ar zemāku konversiju. Abās grupās atsevišķi rādītājs uzlabojas, taču kopā tas krīt. Kopējā konversija ir pasūtījumu summa dalīta ar sesiju summu, nevis abu grupu procentu vienkāršs vidējais.
Pie vienāda grupu svara abos periodos virziens būtu cits. Piemēram, dodot katrai grupai 50% svaru, A būtu 6%, bet B — 7,5%. Tā ir standartizēta salīdzinājuma ilustrācija, nevis faktiskā kopējā konversija.
Arī grupas konversijas pieaugums viens pats nepierāda konkrēta dizaina labojuma efektu. Šis piemērs rāda matemātisku sastāva ietekmi; cēloņiem vajadzīga atsevišķa pārbaude.
Man ir viegli uzrakstīt secinājumu pie skaitļa. Daudz vērtīgāk ir vispirms pajautāt, kas šim skaitlim ir skaitītājā, kas saucējā un kas palicis ārpus tabulas.
Iepriekšējā sērija: “Kad pirmais minējums pieviļ” ↗