Klikšķu fermas pārvēršas par draudiem mārketinga speciālistiem, radot ievērojamus traucējumus digitālajā reklāmā, palielinot seansu / impresiju skaitu bez reālas vērtības.
Klikšķu fermas jau sen ir bijis ērkšķis acīs veiktspējas mārketinga speciālistiem. Taču pēdējā laikā tas, kas kādreiz bija nepatīkams, tagad kļūst par būtisku draudu mārketinga kampaņām.
Tā kā šī maldinošā prakse turpina attīstīties par jaunākām, sarežģītākām darbībām, mārketinga speciālistiem ir jāzina, ar ko viņi saskaras.
Kas ir klikšķu ferma?
Klikšķu ferma ir krāpnieciska darbība, kurā tiek nodarbinātas lielas zemu izmaksu darbinieku grupas, kas manuāli noklikšķina uz apmaksātām tiešsaistes reklāmām.
Tāpat kā automatizēti robotprogrammatūras, arī cilvēku klikšķu fermas rada ievērojamus traucējumus digitālās reklāmas ekosistēmā. Šajās saimniecībās cilvēki noklikšķina uz reklāmām, nedomājot veikt pirkumu vai jēgpilni iesaistīties. Viņi vienkārši apmeklē vietnes, palielinot seansu skaitu bez reālas vērtības.
Tagad, kāpēc kāds izmantotu klikšķu fermas? Ir trīs galvenie iemesli, un tie visi ir saistīti ar zināmu ieguvumu.
- Reklāmu krāpšanas ieņēmumi: Krāpšana ar reklāmām var būt ienesīgs bizness. Klikšķu fermas var gūt ienākumus, liekot darbiniekiem mijiedarboties ar reklāmām vietnēs, kas izveidotas reklāmas nolūkiem.
- Sacensības: Krāpnieki var nolīgt klikšķu fermas, lai iztukšotu konkurentu reklāmu budžetus, lai nodrošinātu viņu reklāmām vai sociālajiem ierakstiem konkurences priekšrocības.
Vai klikšķu fermas ir nelikumīgas?
Vienkārši sakot, nē. Klikšķu audzētavas nav nelikumīgas.
Tomēr ar klikšķu izkrāpšanu bieži tiek pārkāpti tiešsaistes platformas noteikumi un reklāmas likumi. Reklāmu krāpšanas apkarošanas tiesiskais regulējums joprojām tiek izstrādāts, un tam ir grūti sekot līdzi strauji mainīgajām krāpšanas metodēm. Ir plaši atzīts, ka klikšķu krāpšana ir maldinoša, taču nav stingru likumu pret to.
Robo klikšķu fermu evolūcija
Tādas platformas kā Meta (agrāk pazīstama kā Facebook) un Instagram, kur šāda veida krāpšana ir plaši izplatīta, cenšas sekot līdzi. Meta dalās, kā tā veic pasākumus, lai atklātu un samazinātu nederīgu klikšķu ļaunprātīgas izmantošanas risku, lai pārliecinātos, ka reklāmdevēji nemaksā par krāpnieciskiem klikšķiem. Tāpat Instagram ir atvieglojis iespējamo surogātpasta un robotu sekotāju noņemšanu no sekotāju saraksta, lai iegūtu precīzākus iesaistes rādītājus.
Lai gan tie ir pozitīvi pasākumi, tie vienkārši nespēj sekot līdzi cilvēku krāpšanas fermu attīstībai. Uzņēmumiem ir vajadzīgas sarežģītākas sistēmas, lai apturētu šāda veida krāpšanu.
Ar robotiem vēl var cīnīties, bet ar cilvēkiem?
Cilvēku krāpšanas fermas mārketinga speciālistiem rada nopietnu un pastāvīgu izaicinājumu saglabāt savu kampaņu un datu integritāti. Šāda veida saimniecības ir sarežģītākas un postošākas.
Cilvēku saimniecības parasti izmanto dzīvojamo starpniekserveru tīklu. Tiek izmantota papildus cilvēku klikošana, t.i.,lai izvairītos no robotu novēršanas rīku atklāšanas, viņi var arī likt savām darbībām izskatīties tā, it kā tās nāktu no vietējās sistēmas, lai tās netiktu atklātas. Piemēram, nesen Vjetnamā tika atklātas iespaidīga izmēra cilvēku klikotāju fermas..
Apturēt cilvēku krāpšanu ar reklāmām ir grūti, bet ne neiespējami. Daudzi uzņēmumi kļūdās, jo tie koncentrējas uz robotu atklāšanu, piemēram, CAPTCHA un citiem risinājumiem, kas nav pietiekami gudri, lai apturētu cilvēku krāpšanu.