Pārliecinošs 91% cilvēku saka, ka redz pārāk daudz reklāmu sociālajos medijos, liecina aptauja. Tiešsaistes tirgus pārdevējs Capterra veica nelielu aptauju 499 regulāriem  pircējiem.

Reaģējot uz sociālo mediju reklāmu, vairāk nekā trešdaļa (37%) ir bloķējuši konkrētu reklāmu un 35% ir atcēluši sekošanu zīmolam pēdējo 12 mēnešu laikā.

Pārmērīgas reklāmas sociālajos medijos var izraisīt reklāmu nogurumu, potenciāli atraut patērētājus un pat radīt negatīvu zīmola uztveri. Pētījumā uzsvērts, ka zīmoliem ir jārisina šī problēma un attiecīgi jāpielāgo savas sociālo mediju mārketinga stratēģijas.

Capterra analītiķis Eduardo Garsija Rodrigess, kurš pēdējos trīs gadus rakstījis par mazumtirdzniecības un tehnoloģiju krustpunktu, sacīja: “Lai gan rezultāti liecina, ka patērētājus ietekmē pārmērīga sociālā reklāma, uzņēmumiem nevajadzētu pārtraukt savu darbību sociālajā jomā. Mūsu pētījums atklāja, ka 57% respondentu meklēja informāciju par produktu un vēl 29% pēdējā gada laikā iegādājās vienu vai vairākus produktus, reaģējot uz sociālo mediju reklāmu. Tas liecina, ka tas var būt efektīvs, ja tas tiek darīts pareizi. Zīmoliem ir jāievēro piesardzība attiecībā uz reklāmu lietošanu, lai nodrošinātu, ka to mērķauditorijas atlase un laiks ir piemērots un personalizēts.

Neskatoties uz to, ka 33% tiešsaistes patērētāju nevēlas sazināties vai sazināties ar zīmoliem sociālajos medijos, 48% teica, ka būtu gatavi sazināties ar zīmoliem, ja nosūtītu piedāvājumus vai atlaides. Vēl 45% respondentu uzskata, ka ir pieņemami saņemt viņu interesēm atbilstošu produktu reklāmas.

Sociālo mediju mārketinga platformas, to pārraudzība un analīzes rīki var palīdzēt zīmoliem noteikt šīs tendences un klientu noskaņojumu, lai labāk izsekotu un izprastu savu auditoriju. Protams – var izmantot vecos labos trikus,  izmantojot URL saīsinātājus un UTM, vienlaikus iekļaujot savā saturā CTA pogas, lai to varētu viegli koplietot e-pasta un ziņojumapmaiņas lietotnēs.

Lielākā daļa (76%) teica, ka viņi izvēlas produktus klātienē vai telefoniski, 49% – izmantojot privātas ziņas un/vai grupas tērzēšanu, bet 12% – pa e-pastu.

Vēl viens izaicinājums ir tas, ka patērētāji veic pasākumus, lai aizsargātu savu privātumu, iepērkoties tiešsaistē, piemēram, noraida vai notīra sīkfailus (51 %) un maksā ar digitālajiem makiem (42 %). Tādējādi zīmoliem ir vēl grūtāk iegūt ieskatu par klientiem.

Eduardo piebilda: “Ja pircēji ir nobažījušies par savu privātumu, uzņēmumiem ir jāmeklē veidi, kā veidot uzticēšanos auditorijai, skaidri norādot, kā tiek izmantoti viņu dati, un skaidri paziņojot par savu privātuma politiku. Savukārt patērētāji varētu biežāk ar viņiem dalīties ar savu personisko informāciju.