Pēc sākotnējo izpētes darbu veikšanas pagājušā gada beigās Meta ir oficiāli paziņojusi par savu jaunāko zemūdens kabeļa iniciatīvu, kas būs līdz šim lielākais uzņēmuma projekts šajā jomā.

Jaunais projekts, nosaukts par “Waterworth”, savienos piecus galvenos kontinentus un aptvers vairāk nekā 50 000 km, padarot to par pasaulē garāko zemūdens kabeļa tīklu.

“Projekts Waterworth nodrošinās nozares vadošo savienojamību starp ASV, Indiju, Brazīliju, Dienvidāfriku un citiem stratēģiski nozīmīgiem reģioniem. Tas veicinās ekonomisko sadarbību, digitālo iekļaušanu un atvērs jaunas iespējas tehnoloģiskajai attīstībai.”

Pirmās ziņas par šo projektu sāka parādīties jau pagājušā gada beigās, un sākotnējās aplēses liecina, ka tā izmaksas varētu sasniegt 10 miljardus ASV dolāru.

Ņemot vērā, ka Meta līdz 2025. gadam plāno infrastruktūras attīstībā ieguldīt līdz pat 70 miljardiem ASV dolāru, šīs izmaksas uzņēmumam nav pārmērīgas. Tomēr tas ir nozīmīgs ieguldījums, kas Meta sniegs lielāku ietekmi globālās savienojamības jomā, it īpaši mākslīgā intelekta (AI) attīstībā, kurai nepieciešami lieli skaitļošanas resursi.

AI attīstība un globālā savienojamība

Meta uzsver, ka projekta galvenais mērķis ir paplašināt AI izmantošanu visā pasaulē:

“Tā kā AI turpina pārveidot industrijas un sabiedrību, ir skaidrs, ka savienojamība, stabilitāte un globālā pieejamība ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Projekts Waterworth palīdzēs nodrošināt, ka AI un citu jauno tehnoloģiju sniegtie ieguvumi ir pieejami visiem neatkarīgi no atrašanās vietas.”

Šis projekts ir īpaši nozīmīgs Indijas tirgum, kas ir viens no Meta galvenajiem izaugsmes reģioniem. Indija jau ir lielākais Facebook, Instagram un WhatsApp lietotāju tirgus pasaulē, un, attīstoties interneta infrastruktūrai, pieaug arī Meta iespējas šajā reģionā.

Turklāt Waterworth palielinās Meta savienojamību ar Āfriku, kas ir nākamais lielais jaunattīstības reģions.

Meta un digitālās infrastruktūras nākotne

Šis būs jau 21. zemūdens kabeļa projekts, ko realizē Meta, tādējādi nostiprinot uzņēmuma vadošo lomu digitālās savienojamības un datu pārraides kapacitātes jomā.

Tomēr šāda mēroga infrastruktūras attīstība rada arī jautājumus par iespējamiem riskiem. Fakts, ka privāts uzņēmums kontrolē tik lielu daļu globālās datu plūsmas, var izraisīt bažas par reģionālo datu neatkarību un drošību. Meta, visticamāk, būs jāpanāk vienošanās ar attiecīgajām valdībām, lai nodrošinātu brīvu piekļuvi šai infrastruktūrai.

Tāpat ir vērts atcerēties nesenos ASV centienus izmantot ekonomisko ietekmi globālajā tirdzniecībā kā politisku instrumentu, kā arī spiedienu uz TikTok aizliegumu. Situācijā, kurā viens uzņēmums kontrolē būtisku daļu interneta savienojamības, pastāv ģeopolitiski riski.

Jautājums arī paliek – vai šādus projektus vispār būtu jāfinansē privātiem uzņēmumiem, vai tomēr tiem būtu jābūt publiskai infrastruktūrai?

Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, Meta turpina virzīties uz priekšu ar nākamo projekta posmu, kas varētu mainīt digitālās infrastruktūras nākotni visā pasaulē.