Google Chrome beidzot sāka noņemt trešo pušu sīkfailus

Pēc gadiem ilgas atlikšanas un kavēšanās Google beidzot ir atklājis un sācis īstenot ceļvedi pārlūkprogrammas Chrome pārejai uz jaunām uz privātumu vērstām API. Chromium emuāra rakstā Chrome Engineering direktors Džastins Šūhs mudina reklamēšanas uzņēmumus, izdevējus un citas pārlūkprogrammas kopīgi risināt problēmas. Viņš skaidro, ka “lietotāji pieprasa lielāku privātumu, tostarp caurspīdīgumu, izvēli un kontroli pār to, kā tiek izmantoti viņu dati, un ir skaidrs, ka tīmekļa ekosistēmai ir jāattīstās, lai apmierinātu šīs pieaugošās prasības”. Process sākās 4. janvārī un tiks pabeigts līdz 2024. gada beigām. Būs vairākas nākamās fāzes, un uzņēmumiem būs iespēja izvēlēties, testēt un ieviest alternatīvas tehnoloģijas.

Saskaņā ar Google ceļvedi, sākot ar 2024. gada pirmo ceturksni, trešo pušu sīkfaili tiks bloķēti 1% Chrome lietotāju. Šajā periodā jaunās API tiks pārbaudītas reālajā datplūsmā. Pēc tam, sākot ar 2024. gada trešo ceturksni, trešo pušu sīkfailu aizliegums pakāpeniski tiks attiecināts arī uz visiem pārējiem Chrome lietotājiem. Tādējādi Google plāno līdz 2024. gadam pilnībā atteikties no tehnoloģijas, kas ļauj izsekot lietotājus dažādās vietnēs. Šī ir daļa no globālās privātuma iniciatīvas, kuras mērķis ir stiprināt datu privātumu internetā.

Sīkfailu vietā Google nodrošina tehnoloģiju Privacy Sandbox, kuras mērķis ir stiprināt lietotāju privātumu pārlūkprogrammas lietošanas laikā un padarīt lietotāju datus drošākus.

Pieci jautājumi par trešo pušu sīkfailiem un to gaidāmo bojāeju

Kāda ir trešo pušu sīkfailu loma?

Sīkdatne ir informācijas daļa, kas tiek nosūtīta no tīmekļa servera uz tīmekļa pārlūkprogrammu, kas saglabā lietotāja datus un pēc tam nosūta tos atpakaļ ar katru serverim nosūtīto pieprasījumu, kad lietotājs apmeklē vietni. Nosūtot pieprasījumu, pārlūkprogramma pārbauda, ​​vai rekvizīti, domēns, ceļš un drošā atbilst sākotnēji pieprasītajiem vietnes datiem. Ja informācija sarindojas, pārlūkprogramma kopā ar pieprasījumu nosūta attiecīgās sīkdatnes.

Pirmās puses un trešās puses sīkfaili ir datu faili, ko tīmekļa pārlūkprogramma saglabā lietotāja datorā. Pirmās puses sīkfaili saglabā pieteikšanās informāciju, vietnes konfigurāciju un informāciju par iepirkumu grozam pievienotajiem produktiem. Izmantojot trešo pušu sīkfailus, reklāmas uzņēmumi un sociālie tīkli var veikt uzvedības mērķauditorijas atlasi, reklāmu izsekošanu un mērījumus, lai iegūtu dziļu analīzi. Galvenā atšķirība starp pirmās puses un trešās puses sīkfailiem ir domēnā, kas veido sīkfailus un galvenokārt tos saglabā. Vietne, kuru lietotājs apmeklē tieši, izveido un saglabā pirmās puses sīkfailus. Citas izdevēju partneru vietnes un reklāmas pakalpojumi iestata un apkopo trešo pušu sīkfailus, lai tos izmantotu atkārtotā mārketinga nolūkos.

Kopš 1994. gada trešo pušu sīkfaili ir bijuši programmatiskās reklamēšanas pamatā, kas paredzēta reklāmu rādīšanai un starpvietņu izsekošanai. Tālāk ir norādītas 3P sīkfailu galvenās funkcijas.

• personalizēta reklāmu mērķauditorijas atlase;
• vairāku vietņu atkārtota mērķauditorijas atlase;
• sociālo pogu publicēšana;
• trešo pušu pakalpojumu izvietošana (piemēram, tērzēšanas robots);
• seansu mērīšana līdz lietotāja darbībām;
• detalizēta analīze.

Trešo pušu sīkfailiem ir svarīga loma digitālās reklāmas ekosistēmā. Sīkfailu tehnoloģija ļauj izdevējiem un reklāmu pircējiem rādīt atbilstošas ​​reklāmas konkrētiem lietotājiem un iegūt seansus, kas ir bijuši vērtīgi programmatiski līdzekļi. Google Chrome novērsīs trešo pušu sīkfailus, atstājot visu digitālo mārketingu tumsā par turpmākajiem aizstāšanas mehānismiem. Lai gan tīmekļa gigants apgalvoja, ka tam ir daži risinājumi.

Kāpēc Google Chrome nolēma atbrīvoties no trešo pušu sīkfailiem?

Pārredzamība un datu aizsardzība ir kļuvusi par akūtu problēmu tīmeklī. Google paziņoja par savu Privacy Sandbox ar skaidru nolūku stiprināt privātumu tīmeklī. Mērķis ir padarīt pārlūkprogrammas lietošanu drošāku lietotājiem, kuri savukārt pieprasa lielākas iespējas kontrolēt savu personas datu izmantošanu. Nozares novērotāji arī ierosinājuši, ka Google aizsargā savu biznesu kā pasaulē lielākā tiešsaistes reklāmas kompānija, kas saskaņā ar Statcounter pārstāv 65,3% no globālā pārlūkprogrammu tirgus.

Lai gan Google nav pirmā pārlūkprogramma, kas uzsāka pretizsekošanas pieeju, bloķējot sīkfailus. Safari un Firefox jau ir samazinājuši starpvietņu izsekošanu, ierobežojot sīkfailus un vietņu datu analīzi. Apple Safari ierosināja viedo izsekošanas novēršanu (ITP), kas tika izlaists 2017. gadā, kā risinājumu lietotāju privātuma aizsardzībai, ierobežojot viņu datu izsekošanu tīmeklī. Mozilla Firefox izdarīja to pašu, palaižot uzlaboto izsekošanas aizsardzību (ETP).

Ar Apple iniciatīvu galvenais izaicinājums ir kļuvis par sīkfailu īsu kalpošanas laiku, kas pārkāpj tīmekļa analīzi. Sākotnēji lietotāju izsekošanas sīkfaili var darboties līdz 2 gadiem no pirmā lietotāja apmeklējuma datuma. Tāda mehānisma kā ITP mērķis ir pārtraukt lietotāju izsekošanu, samazinot sīkfailu kalpošanas laiku. Visas pārlūkprogrammas iestatītās sīkdatnes tiks dzēstas pēc 7 dienām ITP 2.1. Ja lietotājs nāca no starpdomēnu saites, pārlūkprogrammas iestatītais sīkfails tiks dzēsts pēc 1 dienas ITP 2.2. Saskaņā ar jaunāko ITP atjauninājumu 2.3 jebkura vietējā krātuves kopa, kad lietotājs nāk no starpdomēnu saites, tiek dzēsta pēc 7 neaktivitātes dienām. Tas ietekmē izdevējus, tirgotājus un reklāmu tehnoloģiju pārdevējus, kuri paļaujas uz trešo pušu sīkfailiem, lai atlasītu mērķauditoriju nišā.

Google paziņoja, ka vēlas izveidot mehānismu, lai kontrolētu, kurš ir atbildīgs par reklāmu un kurš apkopo informāciju un kādiem nolūkiem. Lai gan atšķirībā no Mozilla Firefox un Apple Safari, kas jau ir sākuši bloķēt trešo pušu sīkfailus, Google Chrome to ieviesīs pakāpeniski.

Kā Chrome iniciatīva ietekmē programmatiskās puses?

Tā kā Apple centās uzlabot Safari Intelligent Tracking Prevention funkciju, piemērojot pretizsekošanas atjauninājumus, reklāmu tehnoloģiju uzņēmumi ir uzrādījuši cenu samazināšanos. Izdevēji ir ziņojuši arī par strauju ieņēmumu no programmatiskajām reklāmām kritumu.

Google pati veica pētījumu, ka izdevēju ieņēmumus no digitālajām reklāmām var samazināt par 52% no seansiem bez sīkfailiem. The Wall Street Journal citēja citu aptauju un teica: “izdevēji tikai gūst par aptuveni 4% lielākus ieņēmumus par reklāmas seansu, kurā ir iespējots sīkfails, nekā par tādu, kurā tas nav iespējots”. Cits pētījums atklāj, ka trešo pušu dati joprojām ir nepieciešamība daudziem tirgotājiem. IAB Tech Lab kopā ar Winterberry Group rakstīja, ka amerikāņu uzņēmumi bija gatavi tērēt gandrīz 19,2 miljardus ASV dolāru auditorijas datu iegādei un risinājumiem šo datu pārbaudei. 2021. gadā eMarketer atspoguļoja statistiku par digitālajām reklāmām visā pasaulē (grafika ir redzama zemāk), un tagad viss var mainīties.

Izmaiņas, visticamāk, ietekmēs Google uzņēmumu pirkšanas reklāmas, ietekmējot Google partnerus, piemēram, izdevējus, kuri izmanto Google Reklāmu pārvaldnieku. Džastins Šūhs apgalvoja, ka trešo pušu sīkfailu bloķēšanai pēc noklusējuma var būt nozīmīgas sekas, kuras Google vēlas novērst divu gadu termiņa laikā.

Ko Google piedāvā trešās puses sīkfailu vietā?

Augustā uzņēmums pārstāvēja ideju par jauniem standartiem, kuru mērķis ir uzlabot lietotāju datu privātumu. “Mēs esam pārliecināti, ka ar nepārtrauktu iterāciju un atgriezenisko saiti, privātuma saglabāšanas un atvērtā standarta mehānismi, piemēram, Privacy Sandbox, var uzturēt veselīgu, ar reklāmām atbalstītu tīmekli tādā veidā, kas padarīs trešo pušu sīkfailus novecojušus,” sacīja Džastins Šūhs. Chromium emuārs.

Privacy SandBox ir atvērta vide, kurā pārlūkam Google Chrome ir jāsaglabā lietotāja ģenerētie dati un jāļauj reklāmu tehnoloģiju piegādātājiem veikt API izsaukumu uz šo smilškaste, lai saņemtu personalizāciju un mērījumus, taču informācijai ir jābūt bez lietotāja līmeņa pārskatiem. Līdz šī gada beigām Google plāno ieviest testēšanas versiju personalizētai reklamēšanai bez trešās puses sīkfailiem. Kā opciju Google Chrome plāno nodrošināt lietotāju sarakstu, kas sagrupēti saskaņā ar noteiktiem atribūtiem, piemēram, pārlūkošanas paradumiem, lai nodrošinātu vispārīgus datus.

2019. gada maijā Google paziņoja par pirmo iniciatīvu, kas paredzēta privātuma nodrošināšanai visā tīmeklī. Pārlūkprogramma ieviesa jaunu drošu pēc noklusējuma sīkfailu modeli, lai padarītu pārlūkprogrammu ātrāku un aizsargātāku. Tas attiecas uz SameSite sīkfailu iestatījumiem, kas pieprasa vietņu īpašniekiem norādīt trešās puses sīkfailus, ko var izmantot citās vietnēs. Sīkfaili, kuros nav ietvertas iezīmes “SameSite=None” un “Secure”, nebūs pieejami trešajām pusēm Chrome versijā 80 un jaunākās versijās. Iezīme Secure nozīmē, ka sīkfaili ir jāiestata un jālasa, izmantojot HTTPS savienojumus. No februāra sīkfaili pēc noklusējuma būs “SameSite=Lax”, kas nozīmē, ka sīkfaili tiek iestatīti tikai tad, ja pārlūkprogrammas URL domēns atbilst sīkfaila domēnam. Apzīmējums “SameSite=Strict” ierobežo starpvietņu koplietošanu starp dažādiem domēniem, kas pieder vienam izdevējam.

Izdevējiem ir jāatver HTTPS drošās lapas, ja viņi to vēl nav izdarījuši, un viņi var sākt savu vietņu testēšanu, atverot vietni chrome://flags un iespējojot #same-site-by-default-cookies un #cookies-without. -same-site-be-secure, lai pārbaudītu, vai kaut kas sabojājas.

Vai pārejai uz Privacy Sandbox ir sarežģīts periods?

Lai gan Google ir devis acīmredzamu signālu par trešo pušu sīkfailu tehnoloģijas perspektīvām un jau ir sācis tās ieviešanu, tirgus spēlētāji nebija tam gatavi. Tādējādi saskaņā ar Adobe veikto pētījumu, kurā piedalījās 2667 uzņēmumi no 8 valstīm (ASV, Austrālija, Lielbritānija, Francija, Japāna, Vācija, Indija un Jaunzēlande), aptuveni 75% joprojām paļaujas uz trešo pušu sīkfailiem un nav gatavi aizstāt to, 45% tērē vairāk nekā pusi sava mārketinga budžeta uzņēmumiem, kuru pamatā ir trešo pušu sīkfaili, un 65% pat plāno palielināt savus izdevumus mārketingam, pamatojoties uz trešo pušu sīkfailiem, lai gan sīkfaili beigās vairs nebūs pieejami. gada jau visiem lietotājiem.

Vēl viena problēma, kas saistīta ar pāreju uz alternatīvām tehnoloģijām, ir tirgus regulējošo valsts aģentūru reakcija. Tādējādi Apvienotās Karalistes Konkurences un tirgus iestādei (CMA) ir vairākas bažas par privātuma smilšu kasti.

“Mēs īpaši vēlamies nodrošināt, lai Google neizmantotu šo tehnoloģiju, lai gūtu pret konkurenci vērstas priekšrocības saviem reklāmas pakalpojumiem,” savā ziņojumā, kas publicēts 2024. gada 31. decembrī, apgalvoja Konkurences un tirgus iestāde (CMA). Pašlaik Google Ad. Pārvaldnieks nodrošina vairāk nekā 90% attēla reklāmu Apvienotajā Karalistē.

Google piekrita uzņemties īpašas saistības, lai nodrošinātu, ka tās reklāmas tehnoloģija neizstumj konkurentus. Kamēr visas šīs saistības nav izpildītas, Privacy Sandbox nevar pilnībā darboties Apvienotajā Karalistē.

IAB Tech Lab arī sniedza dažus publiskus komentārus par Google alternatīvo tehnoloģiju. Saskaņā ar viņu ziņojumu daudzi lietošanas gadījumi, tostarp auditorijas veidošana, videoreklāmas, biežums un daudzi ziņošanas veidi, vai nu netiek atbalstīti ar šo tehnoloģiju, vai arī ir kļuvuši nepamatoti. Īsāk sakot, viņu secinājums ir šāds: “Privātuma smilškaste nedarbojas.”

Tāpēc pāreja uz jaunām alternatīvām tehnoloģijām nebūs viegla; tas ietekmēs visu nozari, un, iespējams, paies diezgan ilgs laiks, līdz iesaistītās puses varēs sasniegt tādu pašu veiktspēju kā trešo pušu sīkfaili.